Sākot ar mazu uzņēmumu un beidzot ar kopienas centru

Sākumā viņas ceļš bija lēns un pakāpenisks. Mokgadi tēvam bija bišu stropi visā reģionā, un jau no agras bērnības viņa pārdeva viņa gatavoto un viņas vecāku virtuvē fasēto medu. Klienti galvenokārt bija draugi un kaimiņi. Drīz Mokgadi pārdeva vairāk medus, nekā viņas tēvs varēja nodrošināt, un viņa ieguldīja savos bišu stropos.

Tolaik viņa pieņēma pasūtījumus pa e-pastu, izsekoja tos izklājlapā un piegādāja ar kurjerpasta starpniecību. Viņa attīstīja visu darbību, ar mutvārdu mārketinga palīdzību pakāpeniski augot. Drīz ar drauga palīdzību viņa izveidoja tīmekļa vietni un tiešsaistē reklamēja savus produktus. Uzņēmējdarbība bija laba, bet ierobežota. Ar Native Nosi varēja norēķināties tikai ar skaidru naudu un elektroniskajiem naudas pārvedumiem.

“Mēs bijām sasnieguši maksimālos iespējamos pārdošanas apjomus, jo mēs pieņēmām tikai skaidru naudu. Un, ja jūs esat uzņēmums, kas pieņem tikai ar skaidru naudu, jūs tā īsti neuzskata par reālu uzņēmumu.”

Mokgadi zināja, ka, lai Native Nosi augtu un tiktu atzīts par nozīmīgu vietējās ekonomikas daļu, viņai būs jāpieņem jauni maksājumu risinājumi, piemēram, kredītkartes un debetkartes.

“Pievienot kredītkartes un debetkartes iespēju norēķināšanās procesam izklausās diezgan vienkārši, bet vietējās bankas, pirms tās piedāvā šo pakalpojumu mazam uzņēmumam , pieprasa lielu ieņēmumu  pierādījumu. Es nevarēju sasniegt viņu ieņēmumu robežvērtību, kamēr nevarēju pieņemt norēķinus ar kredītkartēm, tāpēc es biju iestrēgusi.”

Mokgadi tomēr ilgi nepalika iestrēgusi. Viņa atrada risinājumu Visa partnerī Yoco, Dienvidāfrikas finanšu tehnoloģijas uzņēmumā, kas īpaši izstrādāts, lai palīdzētu mazākiem uzņēmumiem. Tikai dažu dienu laikā Mokgadi tiešsaistē sāka pieņemt kredītkartes un debetkartes, un Native Nosi uzņēma jaunus apgriezienus.

Tā kā tagad uzņēmums darbojas ar pilnu sparu, Mokgadi domas atgriezās pie citu līdzīgu atbalstīšanas. Kā viņa var izmantot savu pieredzi, lai atbalstītu citu sieviešu karjeras mērķus? Viņa jau sen bija domājusi par fizisku telpu – vietu, kur klienti  varētu redzēt, nogaršot un pat sajust viņu tik rūpīgi veidoto produktu. Vietu, kur medus būtu lielākas kopienas centrs, un viņa reklamētu citu afrikāņu sieviešu uzņēmējdarbību.

2020. gada jūlijā globālās pandēmijas un nedrošas ekonomikas apstākļos Mokgadi Pretorijā atvēra mazumtirdzniecības centru Native Nosi. “Mana vīzija nav pārdot vairāk medus nekā jebkurš cits. Mana vīzija – lieta, ko, kā man šķiet, esmu parādā pasaulei, – ir nodrošināt citiem, manam uzņēmumam līdzīgiem, uzņēmumiem platformu klientu  sasniegšanai. Lai novērstu dažus šķēršļus, ar kuriem es saskāros.” 

Tātad plauktos blakus Native Nosi neapstrādātajam medum atradīsiet dabiskus ādas kopšanas līdzekļus, tīru, gardu, manrulas riekstu sviestu, tējas, pulverus un šokolādes – to visu ir radījušas tādas. Dienvidāfrikas uzņēmējas kā viņa pati, kas tikai sāk uzņēmējdarbību. “Es nevēlos, lai man būtu tikai darbs. Es vēlos radīt darba vietas. un veicināt jaunu melnādaino uzņēmēju izcilību Dienvidāfrikā. Mūsu pienākums ir sniegt jaunajiem dienvidāfrikāņiem iespēju sapņot,” viņa saka. “Jā, mans produkts ir medus, bet mans mērķis ir lielāks.”